svētdiena, 2021. gada 21. februāris

Piedalies konkursā!

 


Pavasarī aicinām piedalīties Latvijas jauno vokālistu akadēmiskās un
mūsdienu estrādes dziedāšanas attālinātajā konkursā “Uzstaro 2021”!

Konkurss sniedz iespēju šajā neparastajā pandēmijas laikā motivēt
talantīgos Latvijas bērnus un jauniešus vecumā no 4 līdz 25 gadiem būt
radošiem, nesēdēt bezdarbībā, bet gūt prieku un nepazaudēt mērķtiecīgumu
attīstot savu vokālo mākslu un piedaloties attālinātajā konkursā, lai
uzstarotu!

Konkursā dalībnieki piedalās vairākās vecuma grupās, kategorijās kā
solisti, dueti, trio un ansambļi, jeb popgrupas ar vienu brīvas izvēles
dziesmu. Dziesmas var būt iefilmētas pēdējā gada laikā. Visi video tiks
ievietoti youtube izveidotā konkursa kanālā UZSTARO 2021. Dalībniekus
vērtēs profesionāla žūrija, kas noteiks laureātus katrā vecuma grupā un
kategorijā, kā arī noteiks konkursa Grand prix un Labākā pedagoga titula
ieguvēju, bet youtube skatītāji noteiks Skatītāju simpātiju ieguvējus-
skatītāko un visvairāk “Like” ieguvēju. Visi dalībnieki elektroniski
saņems pateicības rakstus, bet laureāti, medaļas, diplomus, kausus
saņems pa pastu.

Lai piedalītos konkursā dalībniekiem līdz 1. aprīlim elektroniski
jāaizpilda pieteikuma anketa konkursa mājas lapā www.uzstaro.lv un
jāiesūta dziesmas video ieraksts. Visi noteikumi lasāmi konkursa mājas
lapā.

Rezultāti tiks paziņoti 5. aprīlī (Otrajās Lieldienās) konkursa mājas
lapā un visi dalībnieki savā e-pastā saņems žūrijas vērtējumu tabulas.
Nolikumu meklē konkursa mājas lapā www.uzstaro.lv
Pielikumā skaties konkursa reklāmas baneri;)

Konkursa organizatori.

pirmdiena, 2021. gada 8. februāris

Uzzīmē gada putnu!


 Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina ikvienu interesentu - gan bērnus, gan pieaugušos, līdz 31. maijam piedalīties Gada putna zīmējumu konkursā “Laukirbe”, atainojot savā darbā laukirbi. Iedvesmojot citus, zīmējumu konkursa dalībnieki aicināti savus radītos darbus uzreiz publicēt sociālos tīklos ar tēmturi #GadaPutns, paziņojumā presei informēja konkursa organizētāji.

Darbi tiks vērtēti divās kategorijās: bērnu (līdz 17 gadu vecumam) un pieaugušo (no 18 gadu vecuma). Jāiesniedz jebkādā tehnikā veikts zīmējums ‒ ne lielāks par A2 formātu ‒, kurā attēlots 2021. gada putns ‒ laukirbe. Katrs dalībnieks var iesniegt tikai vienu zīmējumu.

Iesniedzot zīmējumu, obligāti jānorāda autora vārds, uzvārds, vecums un kontaktinformācija: e-pasta adrese, telefona numurs un pasta adrese. Darbu var iesniegt elektroniski sūtot uz e-pastu putni@lob.lv vai nosūtot pa pastu: Gada putna zīmējumu konkursam, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Skolas iela 3, Rīga, LV-1010 vai nogādājot Skolas ielā 3, Rīgā, 1. stāvā, iepriekš vienojoties par laiku.

Darbus izvērtēs Latvijas Ornitoloģijas biedrības veidota žūrija. Galvenā balva, ko saņems vismaz trīs labāko zīmējumu autori, būs īpaša putnu vērošanas ekskursija.

Zīmējumi pēc autoru vēlēšanās tiks izsniegti atpakaļ, kad konkurss būs noslēdzies, bet zīmējumu digitālās versijas var tikt publicētas Latvijas Ornitoloģijas biedrības informatīvos materiālos vai internetvietnēs, atsaucoties uz autoru un konkursu.

Lai mudinātu sabiedrību aizdomāties par videi draudzīgu saimniekošanu laukos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2021. gada putnu izvēlējusies lauku putnu sugu - laukirbi (Perdix perdix). Laukirbe ir izteikta nometniece, kas paliek ziemot Latvijā. Laukirbe ir rūsgani brūni raibs, drukns baloža lieluma putns ar samērā īsām, spēcīgām kājām un īsu asti. Laukirbes kā lauku putni sastopamas laukmalās, grāvmalās, mežmalās, krūmājos, pļavās, ganībās, labības laukos, ziemā arī apdzīvotu vietu tuvumā. Tā kā laukirbe ir samērā grūti konstatējama slēptā dzīvesveida dēļ, īpaši svarīga ir šīs sugas novērojumu ziņošana. Par saviem laukirbes novērojumiem ikviens aicināts ziņot portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv. Gada putna akciju Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko jau 26. reizi.


svētdiena, 2021. gada 7. februāris

Ceļā uz Deju svētkiem 2023. gadā!


Kādi vēji pūš Kurzemē, kas izraksta Sēlijas ceļus, kā silst zeme Zemgalē, kas ir Latgales pūrā, kālab jākāpj Vidzemes kalnos, kā to Rīgu ieraudzīt?

XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku deju lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs” kopā meklēsim atbildes, kas mūs padara savai izcelsmes vietai piesaistītus, kur rodas mūsu raksturs, tradīcijas un spēks. Kāpēc allaž esam ceļā?

Vidzeme:

https://youtu.be/yP3GQunJhug


Kultūrizglītības jomas darbība ārkārtējās situācijas laikā

 Ministru kabinets piektdien, 5. februārī, pieņēma lēmumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz š.g. 6. aprīlim. Joprojām ir aktuālas iepriekš noteiktās prasības arī kultūras centru un amatiermākslas kolektīvu darbībā ar mērķi normalizēt epidemioloģisko situāciju valstī.

Kultūras centri

Kultūras centri apmeklētājiem šajā laikā ir slēgti. Tajos nenotiek arī amatiermākslas kolektīvu individuālie mēģinājumi.

Darbu klātienē vēlams turpināt vienīgi tiem darbiniekiem, kuri iesaistīti tiešraižu translāciju vai ierakstu sagatavošanas nodrošināšanā; pārējiem darbiniekiem – strādāt attālināti.

Amatiermākslas kolektīvi

Amatiermākslas kolektīvi darbību turpina tikai attālināti – kultūras centros u.c. kultūrvietās individuālo klātienes mēģinājumu norise nolūkā ierobežot Covid-19 izplatību nav pieļaujama.



sestdiena, 2021. gada 6. februāris

Meteņdiena klāt!

 Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem. Meteņu svinēšanā ir saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senās indoeiropiešu tautas, tostarp senlatvieši, gadu miju svinēja mūsdienu februāra vidū, tāpēc Meteņus varētu dēvēt arī par senlatviešu Vecgada vakaru.

Pirms Lieldienām, uzreiz pēc Meteņiem aizsākot katoļu lielo gavēni, kas ilgst līdz pat Lieldienām. Ja Meteņi tiek svinēti saskaņā ar Baznīcas nostādnēm, tad tie ik gadu iekrīt kādā februāra vai marta sākuma datumā. Vienu vārdu sakot, tie, kas Meteņus svin saskaņā ar senlatviešu Saules gada kalendāru, Meteņus svin 6. februārī, bet tie, kas svin svētku saskaņā ar kristiešu svētku kalendāru, Meteņus svin 7 nedēļas pirms Lieldienām. Saskaņā ar kristiešu tradīcijām, Meteņu vakars ir sestdienā, Meteņi ir svētdienā, bet Pelnu diena ir trešdienā.

Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos — par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Jāmin arī fakts, ka senāk senlatviešu vārds “meti” apzīmēja “laika griežus”, tādēļ arī Meteņi, kas ir viens no laika griežu punktiem, ir nosaukti tieši tādā vārdā. Meteņos, kā jau laika griežos, noslēdzās ziemas darbi, un sākās pavasara darbi.


Tradicionāli Meteņos visi cilvēki, visos vecumos vizinājās no kalna un skaļi sauca vēlējumus, kā arī lielījās, kuram būšot garāki lini. No kalniņa jālaižoties deviņas reizes priekš saules. Vēla arī sniega bumbas un kamolu, lai visi darbi nākamajā gadā apaļi, raiti un gludi sokas. Uzskatīja, ka jo tālāk no kalna nobraukts, jo garāki lini augs un būs lielāks spēks un labāka veselība.

Meteņdienā pat bez aicināšanas brauca ciemos pie sen neredzētiem radiem, draugiem, paziņām un nodibināja arī jaunus sakarus, turklāt uzskatīja, jo tālāks ceļš, jo augot garāki lini, kaņepes un ienākot lielāka raža.

Meteņdienas vakars jeb Budēļa vakars bija pēdējā diena, kad gaja ķekatās jeb budēļos. Budēļu gājieni bija skaļi un jautri, budēļi lēkāja, trokšņoja, dziedāja un dancoja. Budēļi ienesa mājās un saimēm svētību, veselību, aizsardzību, nodrošināja auglību, padzina visu nelabo.

Meteņos klāja bagātīgu galdu - kāva cūku, gatavoja cūkas smeceri, kājas, ausis, cepa miežu un kaņepju plāceņus, pīrāgus, vārīja zirņus un pupas. Meteņu ēdienu zīdeni jeb grūdeni gatavoja no žāvētas cūkas galvas puses, vārot ar grūbām un kartupeļiem. Tika cepta arī īpaša Meteņu maize – tītenis, ko gatavoja no rupju kviešu vai miežu mīklas, veidojot plāceni, ko apsmērēja ar grūstām kaņepēm, taukiem un saritināja. Galdu klāja ar baltu galdautu un rotāja ar zaļām mētrām vai sūnām, lai viss zaļais un dzīvais ienāktu mājās.

Meteņus uzskata arī par bērnu svētkiem, tādēļ tautās saka, ka pati Laima vai Metenis šajā dienā metot dāvanas mazajiem rokās. Joprojām ir izplatīta konfekšu bēršana bērnu pulciņā, lai mazie tās priecīgi lasa, jo - ja bērni priecīgi šajā dienā, tad izdošoties arī viss gads līdz nākamajiem Meteņiem!

Meteņdienas ticējumi:

  • Lai govīm būtu garš piens, bērniem jātin dzija.
  • Lai vasarā ganībās govis neaizklīstu, mazie gani pirms saullēkta ar atslēgu bunti jāapskrien lopu kūtij apkārt.
  • Meteņos bērniem jāēd cūkas šņukurs, lai tie dienās būtu lieli rakstītāji.
  • Saimniecēm Meteņos jāsukā mati, lai raža, jo īpaši lini, būtu gari un labi, nesapūtu.
  • Meteņa dienā slinkajām meitām jāpabeidz vērpt linu kodaļu, lai labība izdotos, bet ja kāda meita tomēr nesavērp linus, tad Laima esot tos par zīmi pataisījusi netīrus.
  • Meteņos nedrīkst šūt, citādi pirkstos būs augoņi.
  • Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.
  • Ja Vastlāvī vērsis uz ceļa zirga pēdā dabū nodzerties, tad būs laba raža.
  • Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju, tad vasarā govis nebizo.
  • Kāds laiks Vastlāvī, tāds tāds būs arī Lieldienās.
  • Ja Vastlāvja dienā Mēness trīs dienas vecs - būs labs gads, ja vecāks - tad slikts.
  • Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.
  • Ja Vastlāvjos ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs daudz sēņu un ogu.
  • Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, būs labs un auglīgs gads.
  • Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu, Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.
  • Ja Vastlāvī sauss laiks, būs ražīgs gads.
  • Ja Vastlāvī snieg vai līst, būs bagāts ogu gads.

pirmdiena, 2021. gada 1. februāris

Sveču dienā

Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Latvieši pat visu februāri izsenis dēvējuši par sveču mēnesi. Sveču diena saukta arī par Ziemas Māras dienu; tāpat par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja vai Govju dienu. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Šajā dienā latvieši parasti lēja sveces no aitu taukiem vai vaska.

Šajā dienā esot daudz jāēd, daudz jātērē un – galvenais – jālej sveces. Šī tradīcija radusies senos laikos, kad ne tikai elektrības nebija, bet nebija arī pulksteņu. Toreiz laiku noteica pēc Saules, Mēness un zvaigznēm. 

Sveču diena ir pats ziemas vidus, un tai bija savas dziesmas, rotaļas, paražas, ticējumi un ēdieni. Piemēram, lai gads būtu jautrs un pats cilvēks – skaists, Sveču dienā jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes – lai būtu sārti vaigi.

Viens no svarīgākajiem darbiem – sveču liešana, jo ticēja, ka tieši Sveču dienā lietās sveces deg visgaišāk un izlietojas vistaupīgāk. Tam bija jābūt ļoti jautram pasākumam, jo tad, ja lējējs bijis dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu, sprakšķot.

Līdz mūsdienām Sveču dienas tradīcijas maz saglabājušās. No tām, kas vēl zināmas, var minēt laika pareģošanu, sveču liešanu un… dedzināšanu – kā patīkamu, relaksējošu nodarbi, kas, protams, piekopjama ne vien svētkos, bet arī ikdienā – kad vien dvēsele alkst pēc Gaismas un Miera.

Laika pareģošana

Sveču dienā mūsu senči ticēja:

* ja snieg, tad bites spietos un tām būs daudz medus;

* ja laiks ir skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču būs silts maijs un gaidāms labs ražas gads;

* silts un saulains laiks norāda uz agru pavasari; ja saule uzspīd tik daudz, ka zirgu var apseglot, būs gana saules arī siena pļaujas un rudzu ziedēšanas laikā;

* pilošas pažobeles sola jauku pavasari;

* bargs sals nozīmē, ka par siltu pavasari nav ko domāt;

* ja ziema tik dziļa un barga, ka kaķis peles neredz, tad tas noteikti ir jābaro, lai nenomirst badā;

* aizputināti ceļi nozīmē lielus plūdus pavasarī;

* vētrains un puteņains laiks norāda uz jauku pavasari, siltu un lietainu vasaru;

* miglaina diena sola lietainu vasaru;

* piesarmojuši koki liecina par bagātu vasaru.