trešdiena, 2009. gada 30. decembris

Laimīgu Jauno gadu!

Katrs savā svētku eglē
Liksim labo domu virtni;
Prieku degsim katrā svecē,
Lai tas sirdi veldzē spirgtu.
Būsim tā, lai rīt mums būtu
Ar ko satikties, ko darīt,
Un lai ikdienības solī
Spētu atkal svētkus gaidīt...
/M. Svīķe/



Gaišu domu,
labu omu,
lielu veiksmi,
īstu degsmi,
klēpi prieka,
bēdu nenieka –
saviem skatītājiem un citiem tautas nama apmeklētājiem
Jaunajā 2010. gadā
novēl
tautas nama vadītāja un pašdarbnieki





Pasākumi janvārī

01.01.2010. no plkst. 00.30 – Līksmojam Jaunajā gadā!

03.01.2010. plkst. 9.00 – zolītes čempionāts
04.01.2010. plkst.12.00 – tikšanās ar dziednieku Aldi
08.01.2010. plkst.14.00 – sporta nama atklāšana pie Kārķu pamatskolas
11.01. - 11.02. - Viestura Ēķa fotoizstāde ,,Mana ikdiena'' tautas nama kamīnzālē
15.01.2010. plkst.12.00 - biedrības ,,Ugunspuķe’’ sapulce, iepazīšanās ar jaunu rokdarbu veidu - tapošana (līdzi ņemt siena grābekli vai attiecīga lieluma dēlīti ar tapiņām, dziju, tamboradatu) Aicināti visi interesenti!
17.01.2010. plkst.09.00 – zolītes čempionāts
20.01.2010. plkst. 13.00 – barikāžu atceres pasākums pie Kārķu pamatskolas
24.01.2010. - brauciens uz Valmieru - jauna latviešu filma ,,Rūdolfa mantojums" kinoteātrī ,,Gaisma'', sāk.plkst.17.00
31.01.2010. plkst.9.00 - zolītes čempionāts


Tiem, kuri vēlas apgūt angļu valodu, būs iespēja to mācīties Kārķu tautas namā Jaunajā gadā. Nodarbības notiks trešdienās no plkst.18.00. Sīkāka informācija: Dace - 26365892

Sakarā ar tradicionālā koncerta ,,Dziesma manai paaudzei”
15 gadu jubileju lūdzu atsaukties visus tos, kuri šajā koncertā ir dziedājuši (gads, dziesmas nosaukums). Programmu 20. martā veidosim pēc skatītāju vēlēšanās. Sekojiet informācijai!

otrdiena, 2009. gada 29. decembris

pirmdiena, 2009. gada 21. decembris

Lustiņdruvas takas atklāšana

Ziemassvētku pārmaiņas Lustriņdruvā

Spītējot bargajam salam (-24C), Lustriņdruvā uzstādīti jauni apskates objekti,kurus ar A/s ,,Latvijas meži" finansējumu izgatavoja Raimonds Bricis un Aivars Siliņš.
Par Lustiņdruvas vēsturi stāsta Sandra Pilskalne:
-Vēsturiski Lustiņdruva jau muižas laikos un pirmās brīvvalsts laikā veidota kā atpūtas mežs un tās tuvumā bija plānots būvēt sanatoriju, jo netālu no upes iztek sēravoti. Iecere par sanatoriju netika realizēta. Muižas laikā dārznieks mežā veidojis šķūrētus ieraktus celiņus. Daudziem vietējiem iedzīvotājiem Lustiņdruva saistās ar bērnības un jaunības atmiņām – tā bijusi iecienīta slēpošanas, kamaniņu braukšanas un jauniešiem satikšanās vieta. Jāņkalniņā pirms 100 gadiem, iespējams vēl senāk, svinēti Jāņi. Arī padomju laikos te Jāņos kurināts ugunskurs. Meža vidū bijis deju placis un notikušas brīvdabas izrādes. Meža malā aug apmēram 200 gadu veca priede - saukta par Jāņu saieta priedi. Pie tās pulcējušies pirms došanās uz līgošanu. Tātad visos laikos šeit bijusi lustīga dzīvošana. Kopš Atmodas laika mežs pamazām apklusa – mežs aizauga ar krūmiem, uz takām sakrita koki. 2008. gadā pašvaldībai radās doma mežā atkal atgriezt dzīvību – atbilstoši meža Lustiņdruva nosaukumam. Pateicoties Latvijas Vides fonda projekta atbalstam un iedzīvotāju iniciatīvai talku veidā pagasta pārvaldes teritorijā tika izveidota dēļu taka un tiltiņš pār Ķiri, pie upes izveidota atpūtas vieta – Lielais galds un Mis Kaste. Tālāk taka Latvijas valsts mežu teritorijā turpināta ar Latvijas Valsts mežu finansējumu – izveidota līdz kalnam dēlīšu taka, kalnā trepes un ar vietējo meistaru un Latvijas Amatniecības kameras priekšsēdētāja izdomu gatavoti lustīgi apskates objekti. Šo aktivitāšu rezultātā mežā atkal atgriezta dzīvība – pa taku ejot ikvienam ir iespēja smelt dzīvesprieku, skolēniem Lustiņdruvā notiek sporta stundas. Saņem spēkus un kāp kalnā! Tur Tevi gaida pārsteigumi – Lielie rati, kas noteikti ir paši lielākie Latvijā. Tas ir aizsākums Lustiņdruvas takai un mēs ceram, ka būs iespēja arī turpmāk taku papildināt ar jauniem objektiem.
Takas īsākā ceļa kopgarums 999 metri.



svētdiena, 2009. gada 20. decembris

Zolītes čempionāts

Decembrī noritējusi zolītes čempionāta 5. un 6.kārta.
5. kārtā 25 spēlētāju konkurencē pirmās 3 vietas ieguva:
1. Edgars Andrejauskis
2. Gints Spalva
3. Arnis Andrejauskis


6.kārtas (22 dalībnieki) uzvarētāju godā tika:
1. Juris Brauķis
2. Harijs Spalva
3. Gints Spalva

Gaidot Ziemassvētku vecīti

Mazie kārķēnieši - pirmsskolas vecuma bērni - pirms Ziemassvētkiem pabija Ozolaines ciemā, kur divi nerātnie zaķēni - Pauks un Šmauks (Karina Eglīte, Monika Bušujeva), Peļu Zuzīte (Ulrika Kalniņa), Vija Vāvere(Līvija Peresunčenko),Kurmju Made(Madara Krastiņa)un Eidis Ezis (Dairis Szostks)jautrā ludziņā parādīja bērniem, ka mānīties ir ļoti nekrietni. To apliecināja arī Ziemassvētku vecītis un ziņu nesēja Vārna. Lai nu kā pa gadu gājis, tomēr vecīša maiss tukšs nebija. Māmiņas iemācītais dzejolis vai teikums noderēja visiem 22 klātesošajiem bērniem, un saldumu paciņas tika saņemtas.

Radīt prieku sev un citiem

Izstādes atklāšanā tautas nama vadītāja atsauca atmiņā seno latviešu tradīciju - vakarēšanu - kur lielās saimnieces, vērpējas, audējas un rakstītājas pulcināja ne tikai pašu, bet arī apkārtnes meitas un puišus darbā un mācībā.
Tā kā vakarējot notika arī apdziedāšanās, sieviešu ansambļa izpildījumā skanēja dziesmas gan par Ziemassvētkiem, gan piparkūkām,gan par kumelīšu tēju, kuru varēja arī nobaudīt.
Cienasts - atsaucīgāko saimnieču veikums - Silvas Liepiņas, Intas Šķudītes, Antonijas Peresunčenko, Inetas Andrejauskas - ceptie pīrādziņi.Īpašu interesi izraisīja Antonijas siltie kartupeļu mīklas pīrādziņi ar ķiplokiem. Varbūt noder pret cūku gripu.
Klausoties pasaku par slinko vērpēju, kurai izdevās piemuļķot ķēņiņu, lai nekad vairs nebūtu jāvērpj, Inta Šķud\ite, Laima Gulbe, Ineta Andrejauska un Evija Martinsone savu adīšanas prasmi apliecināja improvizētās adīšanas sacensībās. Rezultāti bija ļoti līdzīgi, tomēr mazliet vairāk kārtas dotajā laikā noadīja Ineta, tādējādi kļūstot par uzvarētāju.









Valkas novada iedzīvotāju radošo darbu izstāde

Lai rosinātu pagasta iedzīvotājus radošai darbībai, izstāde ,,Radīt prieku sev un citiem" atceļoja arī uz Kārķiem.Kopā ar Valkas kultūras nama darbiniecēm tika izveidota interesanta ekspozīcija, kur mijas visdažādākie rokdarbu veidi.Ir vērts ielūkoties un rast iedvesmu saviem darbiņiem. Aicināti visi!Izstādi varēs apskatīt līdz 27.decembrim.


Kārķēniešu darbi izstādē

1.Austra Bite – lakati – 2gb
sedziņas – 5gb
cimdi -1 pāris

2.Česlava Strazde – segas - 2gb
jaka – 1gb
lakats – 1gb
3.Inta Šķudīte – somas – 3gb
sedziņa - 1gb
paliktnīši – 2 gb
sienas dekors – 1gb
4.Mirdza Cekule – zeķes – 2 pāri
5.Mirdza Pilskalne – kartiņas – 6 gb
6.Ineta Andrejauska – glezniņas – 2gb
kartiņas – 11 gb
7.Ilze Brice – soma – 1gb
8.Raimonds Bricis – karote – 1gb
9.Igors Ignatjevs – sveču komplekts
(11gb.,statīvs)
10.Ģirts Kalniņš – eglīšu rotājumi – 1kompl.
Adventes svečturis – 1gb
11. Nikolajs Poļakovs - grozi – 4gb
12.Arta Pūpola – dekors - 1gb
13.Bērnudārza grupiņa – dažādas rotaļlietas - 16 gb
14. Agrita Pētersone – adītas zeķes
15. Ligita Tobīsa – sedziņa ar frivolē mežģīni
16.Egils Bišops - ķēde



sestdiena, 2009. gada 19. decembris

Ziemassvētku pasākums vecākajai paaudzei



























Pie mums ciemojas popgrupa ,,Okey" no Smiltenes

Gleznas silda mājas un dvēseli

12. decembrī Kārķu tautas namā kamīnzālē notika vietējā mākslinieka pensionētā mežziņa Aleksandra Luhaera gleznu pirmās personālizstādes aizvēršanas pasākums. Izstādes aizvēršanas noskaņa bija skumīga un arī vienlaicīgi priecīga.
Skumīga, jo gleznas ļaužu sirdis bija sildījušas 30 dienas, nu tām jādodas projām. Priecīgs šis notikums, jo izstādi mēneša laikā bija apmeklējuši apmēram 200 skatītāji, gleznas atgriezīsies mājās un turpinās savu dzīvi. Katrai gleznai tikpat kā cilvēkam ir savs dzīvesstāsts. Aleksandrs šobrīd pavisam ir uzgleznojis 36 gleznas, izstādē bija aplūkojamas 15 gleznas un 2 zīmējumi. „Pirmo gleznu uzgleznoju meitai Lindai kā kāzu dāvanu. Linda ar ģimeni bija arī izstādes atvēršanā. Linda zvana un saka - māja liekas tukša bez lielās gleznas, tik ļoti ar to sarasts. Man jau tā kā tam kurpniekam, kuram nav kurpju – gandrīz visas gleznas ir nonākušas privātkolekcijās, pašam mājās ir tikai divas pēdējās gleznotās,” stāsta Aleksandrs. Daudzi izstādes apmeklētāji ir pārsteigti uzzinot kā top glezna - mākslinieks rūpīgi ievēro varētu teikt pat pasaules pieredzi gleznu tapšanā – linu eļļa tiek izturēta vairāku gadu garumā saulē, strādāts tiek dienas gaismā un ir ļoti daudzas tehniskas lietas, kas tiek rūpīgi ievērotas. Aleksandrs visvairāk glezno dabas ainavas, ziedus un portretus.
Pirmajā personālizstādē ikvienam skatītājam bija iespēja nobalsot par viņaprāt skaistāko gleznu. Pārliecinoši 1. vietu ieguva Sedas upes ainava pie Dakstu tilta. 2. vietu ieguva „Kalējiņu” māja, 3. vietā glezna ”Sils”.
Izstādē tieši pretī durvīm bija novietots Aleksandra zīmētais māmiņas Emīlijas portrets, kura jau daudzus gadus aizsaulē. Esmu pārliecināta, ja arī Aleksandrs nesatika visus izstādes skatītājus, tad nu māmiņa gan visus redzēja, kuri ienāca un kuri aizgāja. Aleksandra vecāki Emīlija un Augusts var būt lepni par savu dēlu, kura gleznas priecē un silda daudzu cilvēku dvēseles. Pārsteidzoši, ka mākslinieks atzīst – viņš savos darbos nelieto vispār melno krāsu. Tuvojoties Ziemassvētkiem Aleksandram top pirmā ziemas ainava, līdz šim gleznots tikai pavasaris, vasara un rudens. Kā dziesmā dzied – uzsniga sniedziņš balts un zemei palika silti. Noteikti būs cilvēki, kuriem ar Aleksandra Luhaera ziemas ainavu mājās un dvēselēs ienāks siltums.
Sandra Pilskalne