Tautas nama kamīnzālē apskatāma valmierieša Māra Pladara mākslas
darbu izstāde.
Māris Pladars dzimis Rūjienā 1962. gada 19. septembrī. Pēc
Siguldas pamatskolas beigšanas iestājās Limbažu 18. arodvidusskolā. Obligātais
karadienests aizveda Māri aiz Polārā loka pie Norvēģijas robežas. Šajā laikā
viņš pilnveidoja skolā apgūtās zīmēšanas, rasēšanas un krāsotāja prasmes,
zīmējot armijas daļā stendus, plakātus un veicot citus noformēšanas darbus. Pēc
armijas Māris sāka strādāt Valmieras SCO par krāsotāju. Taču viņš ļoti gribēja
būt mākslinieks. Tomēr, tā kā Mārim bija tikai arodskolas, nevis mākslas skolas
diploms, viņu Mākslas akadēmijā neuzņēma.
Māris stāsta: «Pirmās krāsas nopirku, kad man bija 20 gadi, un
patiesībā nemaz tā īsti nezināju, ko ar tām darīt. Kad man bija jau pie 40,
tikai tad attaisīju krāsu komplektu. Sanāca tā, ka es strādāju Norvēģijā kopā
ar cilvēku, kurš bija arī tāds pats pusmākslinieks kā es. Viņš iedrošināja mani
mācīties pie Alfrēda Lapetrova, ko es arī darīju. Tas bija pirms kādiem
septiņiem gadiem. Man žēl, ka šis mākslinieks vairs nedzīvo Valmierā. Kādu
laiku nedarīju šajā jomā neko, bet tad pamazām kaut kā atkal atsākās darbošanās
ar krāsām — te vienam kādu dāvaniņu uzgleznoju, tad otram kaut ko izveidoju…
Mājās man ir dekoratīvs reljefa sienas gleznojums. Meitai aizsūtīju uz Itāliju
bildīti, vecākajam dēlam uz Oslo bildīti… Tad 2016. gadā atsāku darbošanos ar
krāsām. Bija laiks, kad veidoju balerīnas, vijolnieci, dejotājas, tad
dzīvnieki, Buda utt. »
Māris
daudz apgūst pašmācības ceļā, glezno un veido savus interjera un mākslas darbus
ar lielu radošo iedvesmu — pamatā reljefa gleznas ar faktūru. Lielāko paldies
par atbalstu viņš saka Ilzei Mincei. «Viņa ir mana Skolotāja. Viņa mani motivē
un pamudina turpināt strādāt ar krāsām. Esmu viņai sūtījis novērtēt savus
darbus un saņēmis ieteikumus. Paldies Ilzei par to, ko viņa dara manā labā.»
2017. gadā tika atklāta Māra Pladara pirmā gleznu izstāde Matīšos.
2018.
gadā Mārim tika dota iespēja padarīt gaišāku un krāsaināku
Vidzemes Slimnīcas bērnu nodaļu. Nodaļas katrā istabiņā ir krāsaini sižeti, kas
priecē mazos pacientus. Nu ir vieglāk atrast savu istabiņu tiem mazuļiem, kuri
neatpazīst ciparus. Ir lapsiņu istaba, pūcīšu istaba un citas. Katrai istabai
savs zvēriņš, putniņš vai kukainītis. Visā koridora garumā uz sienām “dzīvojas”
ezīši un pelītes.
Foto no bērnu nodaļas
var aplūkot šeit:
https://www.facebook.com/media/set/?set=a.967572000074242&type=3&_rdr
.jpg)
.jpeg)
