Skatīt vairāk: https://failiem.lv/u/mdt7vsz5s
Sestdien, 18. decembrī plkst. 16.00 Kārķu tautas namā
viesojas saieta nama “ Lugažu muiža” amatierteātris “ Rūdis” ar A. Niedzviedža
lugu “TPK jeb trīs...” režisores Līgas Šnukas iestudējumā.
“ TPK jeb trīs... ” ir stāsts par trim dāmām labākajos
gados, kuras, lai mazinātu ikdienības pelēcību, izkrāso ne tikai savas dzīves,
bet vēl kaut ko, un par to saņem dubultā gan darba stundas un naudas sodu, gan
bonusā – mīlu... Kā jau Andra Niedzviedža dramaturģijā – pārpratumi, pikanti teksti
un laimīgas beigas, kas liek noticēt, ka visiem būs labi.
Būsiet gaidīti, uzrādot, Covid-19 sertifikātu, kas apliecina, ka apmeklētājs ir
pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vai pārslimojis Covid -19
pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī personu
apliecinošs dokumentu.
Vietu
skaits ierobežots, tāpēc drošāk sazināties pa telefonu – 26365892 (Dace), ja
pēdējā brīdī esat nolēmuši apmeklēt šo izrādi!
Ieeja brīva.
Lai viesiem
jauks Ziemassvētku gaidīšanas laiks!
03.12. plkst. 18.00 – Ziemassvētku egles iedegšana Dabas koncertzālē
18.12. plkst.16.00 – saieta nama “ Lugažu muiža” amatierteātra “ Rūdis” izrāde "TPK jeb trīs..." tautas namā. Vietu skaits ierobežots, lūdzam iepriekš pieteikties - 26365892
19.12. plkst.11.00 - volejbola turnīrs " Kārķu retro" sporta namā
24.12. plkst. 14.00 – akadēmiskās un populārās mūzikas koncerts “Es atveru savu sirdi” tautas namā
Vietu skaits ierobežots, lūdzam iepriekš pieteikties - 26365892
Trešdienās plkst.18.30 - fizisko aktivitāšu
nodarbības, pasākuma “Tev ir sēdošs
darbs, nāc izkusties” cikla ietvaros
Kamīnzāle – Mārtiņa Silgaiļa fotogrāfiju izstāde “
Kārķu dabas iedvesmots…”
Apmeklējot pasākumus, jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kas
apliecina, ka apmeklētājs ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19
vai pārslimojis Covid -19 pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī personu
apliecinošs dokuments.
Fotoreportāža no Valsts svētkiem Kārķu tautas namā ( 2009-2019)
Skatīt:
Pieliec delnu pie acīm un skaties:
Līdz pat pēdējam olim viss Tavs.
Neatdod, dzirdi, neatdod
mazo Latviju – lielākas nav!
/ L.Briedis/
Apmeklējot izstādi, jāuzrāda Covid-19 sertifikāts, kas apliecina,
ka apmeklētājs ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vai
pārslimojis Covid -19 pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī personu apliecinošs dokuments.
Mārtiņdiena ir seni latviešu svētki, kas iezīmē apkūlības un ziemas sagaidīšanu. 10. novembris pēc saules kalendāra ir vidus starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem). Ielūkosimies senču pūra lādē, lai ar ticējumu palīdzību zinātu, kā šie svētki godam svinami.
Hronikas vēsta, ka Mārtiņdienas svētki radušies jau 16. gadsimtā, kad tos svinēja par godu romiešu karavīram Mārtiņam, kurš kādam salstošam ubagam atdevis savu apmetni. Mārtiņš neesot gribējis kļūt par garīdznieku, tāpēc viņš no draudzes pārstāvjiem paslēpies putnu kūtī. Draudzes paŗstāvji meklējuši bēgli un, sadzirdot putnus, kūti atraduši. Tāpēc latviešu ticējumos atspoguļota gaiļa kaušana un Mārtiņbērnu gājieni.
1. Mielasts
Senču tradīcījas:
Kas gan būtu Mārtiņdiena bez kārtīga svētku mielasta? Un pirmais, kas iešaujas prātā, noteikti ir slavenais Mārtiņa gailis. Sendienās gaili kāva, lai zirgam nepiemestos slimības. Šis process parasti ietvēra veselu rituālu, kurā gaili apcēla visapkārt riņķī zirgam pret sauli, nokautā gaiļa asinis samaisīja ar auzām un deva zirgiem.Vistas kaujot Mārtiņdienā par godu Mārtiņam Luteram.Vēl ticējumi vēsta, ka Mārtiņdienā mūsu senči taisīja bumbas jeb pītes no zirņiem, pupām, kartupeļiem un kaņepēm, ko visu sagrūda piestā un saspieda bumbās.
Mūsdienās:
Tā ir lieliska iespēja visai ģimenei kopā sagatavot svētku galdu, kurā celt pildītu gaili, zosi vai vistu. Mārtiņus parasti svinot lustīgi.
Attēlā: " Piedevas Mārtiņgailim" tautas nama kamīnzālē 2008. gadā
2. Ķekatas, budēļi, čigāni...
Senču tradīcijas:
Kā vēsta mūsu senču ticējumi, Mārtiņa vakarā jaunekļi pārģērbjas un staigā apkārt dāvanas lūgdami, kuras tad visi kopā nolietā. Mārtiņos iet čigānos, lai varētu sevi izrādīt un arī apskatīt tās mājas, kur varbūt citādi nav iespējams nokļūt.
Parasti budēļos gājēji sacēla pamatīgu troksni, jo līdzi ņēma kastroļus, pannas, katlu vākus un citus priekšmetus, ar ko radīt troksni. Ķekatnieki pārbaudīja mājas tīrību, mājinieku čaklumu un bērnu paklausību. Tas viss norisinājās jautrā garā un tika arī dejots, lai aizbaidītu ļaunos garus.
Šodien:
Ja nesen visi sparīgi vilka maskas Halovīnā, tad arī Mārtiņdienā to ir iespējams darīt. Turklāt visa ģiemene var tās kopīgi gatavot. Latvieši gan maskas dēvē konkrētos vārdos: Vilks, Dzērve, Kaza, Nāve utt.
Šodien daudzviet notiek pasākumi par godu Mārtiņiem, kad maskas un nebēdnīgi danči ir lielā cieņā.
Attēlā: Kārķu ķekatnieki 2009. gadā
3. Laikapstākļu noteikšana un zīlēšana
Mārtiņos jāvēro laiks, jo tieši šajā dienā latvieši mēdza noteikt, kāda gaidāma ziema. Lūk, daži no tiem:
Šī arī esot īstā diena, kad jaunām meitām zīlēt iespējamos preciniekus. Piemēram, ticējums vēsta, ka Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas vidū brunči; kas sapnī pacels, tas apprecēs. Vai Mārtiņa vakarā priekš gulētiešanas jānomazgā seja, bet nav jānoslauka. Pēc tam nedrīkst runāt, tad
naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.
Kultūras saturu mājsēdes laikā iesakām baudīt virtuāli, izmantojot Kultūras ministrijas apkopotos resursus tīmekļvietnes sadaļā Ēkultūra: https://www.km.gov.lv/lv/ekultura-digitalie-resursi-un-e-pakalpojumi
Tā papildināta ar jaunāko Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „KultūrELPA” ietvaros radīto saturu.
Lai visiem laba veselība!