Gaidot Mārtiņdienu!

 Mārtiņdiena ir seni latviešu svētki, kas iezīmē apkūlības un ziemas sagaidīšanu. 10. novembris pēc saules kalendāra ir vidus starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem). Ielūkosimies senču pūra lādē, lai ar ticējumu palīdzību zinātu, kā šie svētki godam svinami.

Hronikas vēsta, ka Mārtiņdienas svētki radušies jau 16. gadsimtā, kad tos svinēja par godu romiešu karavīram Mārtiņam, kurš kādam salstošam ubagam atdevis savu apmetni. Mārtiņš neesot gribējis kļūt par garīdznieku, tāpēc viņš no draudzes pārstāvjiem paslēpies putnu kūtī. Draudzes paŗstāvji meklējuši bēgli un, sadzirdot putnus, kūti atraduši. Tāpēc latviešu ticējumos atspoguļota gaiļa kaušana un Mārtiņbērnu gājieni.

1. Mielasts

Senču tradīcījas:

Kas gan būtu Mārtiņdiena bez kārtīga svētku mielasta? Un pirmais, kas iešaujas prātā, noteikti ir slavenais Mārtiņa gailis. Sendienās gaili kāva, lai zirgam nepiemestos slimības. Šis process parasti ietvēra veselu rituālu, kurā gaili apcēla visapkārt riņķī zirgam pret sauli, nokautā gaiļa asinis samaisīja ar auzām un deva zirgiem.Vistas kaujot Mārtiņdienā par godu Mārtiņam Luteram.Vēl ticējumi vēsta, ka Mārtiņdienā mūsu senči taisīja bumbas jeb pītes no zirņiem, pupām, kartupeļiem un kaņepēm, ko visu sagrūda piestā un saspieda bumbās.

Mūsdienās:

 Tā ir lieliska iespēja visai ģimenei kopā sagatavot svētku galdu, kurā celt pildītu gaili, zosi vai vistu. Mārtiņus parasti svinot lustīgi.

Attēlā: " Piedevas Mārtiņgailim" tautas nama kamīnzālē 2008. gadā

2. Ķekatas, budēļi, čigāni...

Senču tradīcijas:

Kā vēsta mūsu senču ticējumi, Mārtiņa vakarā jaunekļi pārģērbjas un staigā apkārt dāvanas lūgdami, kuras tad visi kopā nolietā. Mārtiņos iet čigānos, lai varētu sevi izrādīt un arī apskatīt tās mājas, kur varbūt citādi nav iespējams nokļūt.

Parasti budēļos gājēji sacēla pamatīgu troksni, jo līdzi ņēma kastroļus, pannas, katlu vākus un citus priekšmetus, ar ko radīt troksni. Ķekatnieki pārbaudīja mājas tīrību, mājinieku čaklumu un bērnu paklausību. Tas viss norisinājās jautrā garā un tika arī dejots, lai aizbaidītu ļaunos garus.

Šodien:

Ja nesen visi sparīgi vilka maskas Halovīnā, tad arī Mārtiņdienā to ir iespējams darīt. Turklāt visa ģiemene var tās kopīgi gatavot. Latvieši gan maskas dēvē konkrētos vārdos: Vilks, Dzērve, Kaza, Nāve utt.

Šodien daudzviet notiek pasākumi par godu Mārtiņiem, kad maskas un nebēdnīgi danči ir lielā cieņā.

Attēlā: Kārķu ķekatnieki 2009. gadā

3. Laikapstākļu noteikšana un zīlēšana

Mārtiņos jāvēro laiks, jo tieši šajā dienā latvieši mēdza noteikt, kāda gaidāma ziema. Lūk, daži no tiem:

• Kāds laiks Mārtiņos, tāds Ziemassvētkos.
• Ja Mārtiņos kokos ir sarma, tad būs laba augļu raža.
• Ja Mārtiņdienā salst, tad Ziemassvētkos būs silts laiks.
• Ja pa Mārtiņiem kokiem vēl daudz zaļu lapu, tad nākošā pavasarī
• Vasaras svētkos kokiem būs maz lapu.
• Cik ilgi pēc Mārtiņiem kokiem vēl turas lapas, tik ilgi pēc Jurģiem nebūs vēl zāles.
• Ja zosis Mārtiņos pa dubļiem staigā, tad Lieldienās staigās pa ledu. Ja Mārtiņa dienu zosis iet pa ledu, tad Ziemassvētkos viņas peldēs pa ūdeni.
• Ja Mārtiņa diena miglaina, tad ziema būs silta.
• Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.

Šī arī esot īstā diena, kad jaunām meitām zīlēt iespējamos preciniekus. Piemēram, ticējums vēsta, ka Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jāuzmet istabas vidū brunči; kas sapnī pacels, tas apprecēs. Vai Mārtiņa vakarā priekš gulētiešanas jānomazgā seja, bet nav jānoslauka. Pēc tam nedrīkst runāt, tad
naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju.

Attēlā: dižākie Kārķu ķirbji 2011. gadā.