12. decembrī Kārķu tautas namā kamīnzālē notika vietējā mākslinieka pensionētā mežziņa Aleksandra Luhaera gleznu pirmās personālizstādes aizvēršanas pasākums. Izstādes aizvēršanas noskaņa bija skumīga un arī vienlaicīgi priecīga.
Skumīga, jo gleznas ļaužu sirdis bija sildījušas 30 dienas, nu tām jādodas projām. Priecīgs šis notikums, jo izstādi mēneša laikā bija apmeklējuši apmēram 200 skatītāji, gleznas atgriezīsies mājās un turpinās savu dzīvi. Katrai gleznai tikpat kā cilvēkam ir savs dzīvesstāsts. Aleksandrs šobrīd pavisam ir uzgleznojis 36 gleznas, izstādē bija aplūkojamas 15 gleznas un 2 zīmējumi. „Pirmo gleznu uzgleznoju meitai Lindai kā kāzu dāvanu. Linda ar ģimeni bija arī izstādes atvēršanā. Linda zvana un saka - māja liekas tukša bez lielās gleznas, tik ļoti ar to sarasts. Man jau tā kā tam kurpniekam, kuram nav kurpju – gandrīz visas gleznas ir nonākušas privātkolekcijās, pašam mājās ir tikai divas pēdējās gleznotās,” stāsta Aleksandrs. Daudzi izstādes apmeklētāji ir pārsteigti uzzinot kā top glezna - mākslinieks rūpīgi ievēro varētu teikt pat pasaules pieredzi gleznu tapšanā – linu eļļa tiek izturēta vairāku gadu garumā saulē, strādāts tiek dienas gaismā un ir ļoti daudzas tehniskas lietas, kas tiek rūpīgi ievērotas. Aleksandrs visvairāk glezno dabas ainavas, ziedus un portretus.
Pirmajā personālizstādē ikvienam skatītājam bija iespēja nobalsot par viņaprāt skaistāko gleznu. Pārliecinoši 1. vietu ieguva Sedas upes ainava pie Dakstu tilta. 2. vietu ieguva „Kalējiņu” māja, 3. vietā glezna ”Sils”.
Izstādē tieši pretī durvīm bija novietots Aleksandra zīmētais māmiņas Emīlijas portrets, kura jau daudzus gadus aizsaulē. Esmu pārliecināta, ja arī Aleksandrs nesatika visus izstādes skatītājus, tad nu māmiņa gan visus redzēja, kuri ienāca un kuri aizgāja. Aleksandra vecāki Emīlija un Augusts var būt lepni par savu dēlu, kura gleznas priecē un silda daudzu cilvēku dvēseles. Pārsteidzoši, ka mākslinieks atzīst – viņš savos darbos nelieto vispār melno krāsu. Tuvojoties Ziemassvētkiem Aleksandram top pirmā ziemas ainava, līdz šim gleznots tikai pavasaris, vasara un rudens. Kā dziesmā dzied – uzsniga sniedziņš balts un zemei palika silti. Noteikti būs cilvēki, kuriem ar Aleksandra Luhaera ziemas ainavu mājās un dvēselēs ienāks siltums.
Sandra Pilskalne
Jauki!
AtbildētDzēst