Nekur zvaigznes nespīd tā, kā
tavā bērnības lodziņā. Andžellas
bērnības vasaras skatītas caur vecvecāku
Vallijas un Jāņa Bormaņu logiem Veckārķu skoliņā, piedaloties un vērojot
apkārtējo ļaužu dzīvi. Andžella atzīst, ka viņai dzīvē paveicies – ja augtu Rīgas
bērnudārzu sterilajā vidē, diezin vai būtu tik plašs, emocionāls domu lidojums
un skatījums uz dzīvi. Viņai vienmēr paticis pastrādāt kādu nebēdnību vai joku,
ne velti māksliniece teic: “Man lielākais kompliments ir, ja kāds pasaka –
Andžella, tu esi dulla!”
Ar saviem zīmējumiem Andžella
pārsteidz ne tikai vecmāmiņu un visus Veckārķu skoliņas iemītniekus, bet meitas
talantu ievēro un novērtē arī vecāki Laimdota un Juris Trinkuni, rosinot
Andžellu profesionāli apgūt to, ko Dievs un daba ielikusi viņai šūpulī.
Andžella vispirms pabeidz Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu, pēc tam 1993. gadā
absolvē Valsts mākslas akadēmijas grafikas specialitātes nodaļu.
Andžella Trinkuna ir ilustrējusi
vairākas grāmatas, viņai bijušas vairākas izstādes Latvijā, Somijā, Šveicē un
Vācijā, darbi ir privātās kolekcijās Latvijā, ārzemēs un mākslas fondos.
Pēc zilās ilgu puķes ir velti meklēts sen,
Bet vienmēr meklētājus no jauna ilgas dzen.
Tā zilā ilgu puķe, lai ir kā pasaule
Tā puķe, tā zilā puķe ir tomēr jāmeklē.
Bet vienmēr meklētājus no jauna ilgas dzen.
Tā zilā ilgu puķe, lai ir kā pasaule
Tā puķe, tā zilā puķe ir tomēr jāmeklē.
/Aspazija/
Ikviens, kurš vēlas redzēt Zilo ilgu puķi, uz mirkli
apstāties un ieraudzīt kā atvērtā logā,
Atrodiet laiku, lai iegrieztos Kārķu
tautas namā un ieskatītos Andžellas domu pasaulē. Vērojot izstādi, ikviens varēs
redzēt - no meitenes, kura kādreiz sapņoja kļūt par cirka apkopēju vai balerīnu,
patiesībā izaugusi profesionāla māksliniece, kurai dzīvē nav svarīga ikdienas
greznība, bet gan bagātīga jūtu pasaule.
Sandra Pilskalne
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru